Azartspēles

Azartspēles ir viena no senākajām izklaides formām cilvēces vēsturē. Piemērām, metamie kauliņi eksistēja vēl 3 000 gadus pirms mūsu ērās Mezopotāmijā. Tajā pašā Ķīnā jau pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras bija plaši izplatītas derības uz dzīvnieku cīņām. Turklāt, jau kopš seniem laikiem azartspēles mēģināja visādos veidos ierobežot. To darīja gan tajā pašā Senajā Ķīnā, gan arī Senajā Romā. Azartspēles arī tika nosodītas ebreju Talmudā, islāmā un budismā ticībās. Savukārt, Senajā Ēģiptē no azartspēlēm atkarīgus cilvēkus varēja pat aizsūtīt uz piespiedu darbiem akmeņlauztuvēs. Tiek uzskatīts, ka azartspēļu izcelsme slēpjas seno cilvēku mēģinājumos pareģot nākotni, kad cilvēki metot iezīmētas nūjiņas vai citus objektus, mēģināja atkarībā no metienu rezultātiem saprast Dievu gribu un vēlmes.

No šiem laikiem jau bija pavisam netālu līdz derībām uz metienu iznākumiem. Tā pati Bībele satur sevī diezgan daudz ierakstus par meslu mešanu mantas dalīšanas gadījumos. Viens no plaši pazīstamiem piemēriem ir romiešu kareivju kaulu mešana, lai sadalītu savā starpā Jēzus Kristus drēbes tā krusta sišanas laikā. Šī epizode ir pieminēta visos četros evaņģēlijos un gadsimtu gaitā tiek izmantota azartspēļu pretiniekiem kā piemērs, kāpēc ir slikti spēlēt azartspēles. Taču senajos laikos kaulu mešana tomēr nebija azartspēle. To vairāk izmantoja, lai pareģotu nākotni. Turklāt, antropologi uzsver, ka azartspēles ir plašāk izplatītas kultūrās, kur Dieviem var izlūgt labvēlību. Taču ar vienu zilēšanu lieta nebeidzās, jo daudzās kultūrās lozes meta (tie bija ne tikai kauliņi) arī lai pieņemtu lēmumus tiesā. Piemēram, Zviedrijā to darīja līdz pat 1803. gadam.

Savukārt, grieķu vārds „taisnība” ir cēlies no vārda dike, kas nozīmē mest (kauliņus). Eiropas vēsture ir pilna ar piemēriem, kā vara centās ierobežot azartspēles nosodot un aizliedzot tās, kas savukārt netieši runā par to popularitāti visos sabiedrības slāņos. Savukārt, organizētās azartspēles lielākos mērogos dažādas valstis sāka aplikt ar nodokļiem 15. gadsimtā sākot ar loteriju. Ķīnā azartspēles sāka regulēt vēl agrāk apliekot ar nodokļiem keno. Pirmie kazino parādījās 17. gadsimtā Itālijā (kaut gan tolaik viņi tā vēl nesaucās, būtībā tie jau bija kazino kurus mēs pazīstam šodien). Pats vārds „casino” sastāv no vārda casa, kas savukārt itāļu valodā nozīmē „māja”. Kas attiecas uz sporta derībām, tad tie parādījās jau tuvāk 18. gadsimta beigām. Tajā pašā laikā daudzās valstīs sāka mainīties sabiedrības attieksme attiecībā uz azartspēlēm.

Ja agrāk tās tika uzskatītas par grēku un ļaunumu, vēlāk to sāka uztvert kā noziegumu un cilvēka vājību līdz beidzot azartspēles kļuva vienkārši par vienu no izklaides veidiem. Turklāt, internetam paradoties mūsu dzīvēs, azartspēles kļuva pieejamākass kā nekad līdz šim. 21. gadsimta sākumā katrs piektais cilvēks ir spēlējis vismaz vienu reizi kādu no azartspēļu veidiem.

Interaktīvās azartspēles

Tehnoloģijām attīstoties šodien vairāk un vairāk spēlētāju dod priekšroku spēlei tiešsaistē laimētavu vietā. Pats pirmais tiešsaistes kazino parādījās 1994. gadā. Latvijā interaktīvas spēles ienāca nedaudz vēlāk. Savukārt, pirmās dzīvo dīleru spēles tika ieviestas tikai 2000. gadu vidū pateicoties tādām kompānijām kā Evolution un Playtech. Tagad pat samērā nelielajos tiešsaistes kazino ir pieejami tūkstošiem spēļu automātu un desmitiem blekdžeka un ruletes galdu. Īsta revolūcija interaktīvu azartspēļu jomā notika 2007. gadā, kad Stīvs Džobss prezentēja pirmo iPhone. Ieraugot milzīgo mobilo tehnoloģiju potenciālu, spēļu izstrādātāji sāka optimizēt savas spēles priekš citām ierīcēm. Ja agrāk vienīgais veids kā varēja uzspēlēt spēļu automātu tiešsaistē bija lejupielādēt un instalēt attiecīgo programmatūru (par spēli pārlūkā neviens toreiz pat nesapņoja), tad ar mobilo tehnoloģiju ieviešanu visas azartspēles ar laiku kļuva pieejamas jebkurā laikā un vietā.

Azartspēļu veidi

Kopumā visas azartspēles šodien var sadalīt dažās kategorijas. Tie ir spēļu automāti, galda spēles un spēļu šovi. Tos arī var sadalīt vairākās kategorijās.

• Spēļu automāti. Mēdz būt klasiskie (augļu), trīs ruļļu, piecu ruļļu, Megaways, džekpota spēļu automāti, spēļu automāti ar papildfunkciju „nopirkt bonusu” un tā saucamas Crash spēles. Crash spēles ir relatīvi jauns spēļu tips, kas nelīdzinās nekam, ko Jūs varējāt redzēt iepriekš. Šeit nav ruļļu nedz izmaksu līniju – ir tikai līkne ar augušo reizinātāju. Spēlētājam ir jāuzmin kurā brīdī līkne beigs kāpt augšā un laikus jāizņem laimests.

• Galda spēles. Pēdējo desmit-piecpadsmit gadu laikā dzīvo dīleru spēles ir krietni attīstījušas piedāvājot spēlētājiem unikālo Lasvegasas atmosfēru. Greznas studijas, kas imitē Montekarlo un Makao kazino bagātību, izcila skaņas un attēla kvalitāte, iespēja tuvplānā paskatīties ka bumbiņa ieripo kādā no ruletes kabatām. Tas viss ir pieejams jau šodien jebkurā Latvijas tiešsaistes kazino pie dzīvo dīleru galdiem.

• Spēļu šovi. Relatīvi jauns azartspēļu veids, ko ieviesa Evolution nākot klājā ar savu spēļi Dream Catcher 2017. gada februārī. Spēļu šovi ir ārkārtīgi jautras un aizraujošas spēles, ko ir iedvesmojuši populāri televīzijas šovi ar laimes ratiem. Spēļu šovos Jūs varat satikt harizmātiskos spēļu vadītājus, jautru atmosfēru un patiešām milzīgas balvas. Piemēram, iepriekšminētajā Crazy Time spēlētājam ir iespēja laimēt līdz pat €500 000!

Azartspēles Latvijā

Latvijā azartspēles bija pazīstamas jau Pirmā pasaules kara laikā. Pirmais kazino neatkarīgajā Latvijā atvērās Bulduros 1922. gada 17. novembrī. Sākumā iniciatīvu atvērt azartspēļu iestādi asi un nežēlīgi noraidīja. Tas nav nekāds brīnums ņemot vērā, ka neatkarīgajā Latvijā azartspēles bija aizliegtas kopš 1919. gada 5. decembra. Taču Rīgas Jūrmalas pilsētas dome beigu beigās tomēr padevās izlemjot ar kazino palīdzību iegūt līdzekļus karā nopostītās pilsētas attīstībai. Jauno azartspēļu vietu varēja apmeklēt vienīgi turīgie Latvijas pilsoņi, kuru gada ienākums pārsniedza 12 000 latu un ārzemju viesi. Visdrīzāk šāds likums tika ieviests, lai pasargātu parastus cilvēkus no azartspēļu riskiem. Jāpiezīmē, ka šo vietu ir arī apmeklējis pats ārlietu ministrs Zigfrīda Annas Meierovics un viņa kundze A. Meierovica. Diemžēl, ēka neizdzīvoja līdz mūsu dienām sadegot 90 gados.

Savukārt, kopā ar Padomju Savienības varu iestāšanos Latvijā azartspēles mūsu valstī atkal tika aizliegtas aizejot pagrīdē. Vienīga likumīga azartspēle PSRS laikos bija valsts loterijas. Piemērām, cilvēks varēja aiziet uz pastu, iegādāties loterijas biļeti un pēc tam mēnesi gaidīt kamēr tiks paziņoti uzvarētāji. Šajā loterijā varēja laimēt pat automobili Volga! Taču ja padomju pilsonis negribēja gaidīt veselu mēnesi, lai uzzinātu ka viņš neko nav vinnējis, eksistēja vēl Sportloto izlozes, kas norisinājās katru nedēļu. Turklāt, šeit cilvēks varēja justies kā pats sava likteņa veidotājs, jo tieši viņš bija tas, kurš ar krustiņiem atzīmēja nepieciešamos cipariņus uz biļetītes. Pēc tam vajadzēja tikai sagaidīt svētdienas rītu, lai apsēstos pie televizora ar vienu biļetes pusīti rokā (otru vajadzēja iemest speciālajā kastē pastas nodaļā) un gaidīt, vai no bunduļa ar virpuļojošām bumbiņām, neizkritīs tās, uz kurām būs uzrakstīti viņa izvēlētie cipari.

Dažiem var rasties jautājums kāds tam visam sakars ar sportu? Vienīgi tāds, ka katram cipariņam uz biļetītēm atbilda noteikts sporta veids. Kā arī tas, ka teorētiski daļa naudas no šo biļetīšu pārdošanas tika ieguldīta sporta attīstībā. Astoņdesmito gadu vidū parādījās Sport-prognoz, kas bija Sportloto sekotājs un savā būtībā bija primitīvais totalizators. Dalībniekiem vajadzēja uzminēt sporta spēļu rezultātus (pārsvarā runa gāja par PSRS futbola un hokeja čempionāta mačiem) un jāieraksta tos īpašā kartiņā. Tā kā laimesta apmērs bija atkarīgs no vinnētāju skaita pietika gadījumu, kad cilvēki cerot laimēt kādu lielo naudas balvu pēc tam bija smagi vīlušies. Piemēram, bija gadījums, kad viens skolotājs uzminēja visus PSRS kausa futbolā spēļu rezultātus. Bet tā kā tur uzreiz varēja redzēt ka viena komanda ir būtiski vājāka par otru, uzminēt kurš uzvarēs nebija tik grūti. Rezultātā uzzinot, ka viņš ir trāpījis visos vārtos, skolotājs aiz priekiem uzsauca saviem kolēģiem vakaru krogā uz 300 rubļiem tikai, lai nākamā rītā uzzinātu ka viņš nav vienīgais cilvēks, kas pareizi uzminēja maču rezultātus. Izņemot viņu veiksme uzsmaidīja vēl simtiem cilvēku līdz ar ko skolotāja laimesta daļa sanāca tikai kādi septiņi rubļi.

Perestroikas laikā apgriezienus uzņēma cita, daudz vairāk nervu kutinošā spēle nekā loterijas. Runa bija par napjorstočņikiem kuri Stacijas tunelī un Centrāltirgū (vēlāk arī Čiekurkalna tirgū) piedāvāja garāmgājējiem iesaistīties aizraujošā sacensībā un mēģināt uzminēt zem kura trauciņa ir paslēpta bumbiņa. Uzvarētājs saņēma desmitnieku, bet zaudētājs atdeva savējo. Protams nekādas bumbiņas tur nebija un drīz vien šos biedrus sāka nopietni trenkāt miliči. Taču tas nebija galvenais iemels, kāpēc jau pavisam drīz napjorstočņiku bizness izkūpēja gaisā. Afēristi vienkārši nevarēja konkurēt ar pirmajiem kazino, kas parādījās Latvijā līdz ar neatkarības atgūšanu. Kopš tiem laikiem paspēja parādīties un izbeigt savu darbību vairākas iestādes. Tie, kas dzīvoja deviņdesmitajos, noteikti atceras tādas leģendāras vietas kā Admirāļu klubs un NIKS. Mūsdienu jaunieši noteikti izbrīnīsies uzzinot ka toreiz lai ienāktu šādā iestādē tev bija jāmaksā nauda. Turklāt, jāmaksā kārtīgi, jo ieeja maksāja 6 dolārus, kas toreiz bija ievērojama summa. Ne par kādu bezmaksas kafiju runa pat negāja.

Kopš tiem laikiem spēļu zāles ir krietni attīstījušās. Taču kopā ar to mēģinājumi tās aizliegt kļūst aiz vien dedzīgāki. Jau ne vienu reizi vien tika izskanēts priekšlikums visas spēļu zāles pārvietot speciālajā zonā, kas atrastos ārpus pilsētām līdzīgi kā to ir izdarījusi Krievija 2009. gadā aizliedzot azartspēles visās savas teritorijās izņemot speciāli tam atvēlētas zonās. Kaut gan par šo runā jau sen, pēdējā gadā Ķekavā un Ādažos spēļu zāles tomēr tiešam aizliedza. Turklāt, 2017. gadā Rīgas dome vienojas aizliegt spēļu zāles pilsētas vēsturiskajā centrā, bet 2020. gada 1. janvārī sāka darboties pašatteikušos personu reģistrs kas neļauj cilvēkiem ienākt laimētavās, ja viņi ir pieteikušies šim reģistram. It kā nepietiktu ar jau esošiem ierobežojumiem, 29. jūnijā valdība atbalstīja priekšlikumu palielināt spēļu zāļu apmeklēšanas vecuma slieksni no 18 līdz 21 gadiem. Taču pat ja visas laimētavas beigu beigās vispār aizvāks prom no Rīgas ielām, mūsu lasītājiem nav par ko raizēties, kamēr pastāv Latvijas tiešsaistes kazino.